Grozs
nav ceļojumi
 
nopirkt
   
Saņemt mūsu karstus piedāvājumus

Kīņa

Jūs varat izvēlēties sev piemērotāko ceļojumu no simtiem mūsu piedāvājumu, vai arī izteikt savas vēlmes šeit!
PASŪTĪT

Kad apmeklēt


Klimats
Lielākā Ķīnas teritorijas daļa atrodas mērenā klimata zonā, dienvidu daļa – tropu un subtropu zonā, ziemeļu rajoni atrodas blakus kontinentālā klimata zonai. Ideāls laiks Ķīnas apmeklēšanai būtu vēls pavasaris, īpaši maijā, vai rudens, sākot no septembra līdz oktobrim, bet dienvidu daļā – novembris un decembris.

Temperatūra un nokrišņu daudzums
Vidējā temperatūra ziemeļu rajonos ziemas laikā ir ap -7° С. Vasarā ap +22°С un diezgan sauss. Ķīnas centrālajā daļā ziemas vidējā temperatūra ir no 0 °С līdz -5°С, vasarās ap +20°С.
Dienvidu rajonos ziemā no +6 °С līdz +15 °С, vasarās virs +25 °С.
Uz Hainaņas salu var braukt visu gadu. Vidējā gada temperatūra ir +28 °С un jūras ūdens temperatūra +25.6 °С.
Ķīnai nokrišņu sadalījumā ir raksturīgs liels kontrasts. Vasarās spēcīgas Klusā un Indijas okeāna gaisa plūsmas atnes uz Ķīnas austrumu daļu nokrišņus no 500 līdz 2000 mm gadā un vairāk. Ziemā nokrišņi ir nenozīmīgi, un vietām to nav nemaz. Ziemas musonu perioda laikā gaisa plūsmas virzītas no kontinenta vidienes un valsts austrumu rajonos atnes sausu, aukstu laiku.

Svarīgākie apskates objekti
Nozīmīgākie tūrisma objekti un tūristu maršruti
Ķīnā ir viss - pasaules augstākie kalni Tibetā, zemienes un līdzenumi, pludmales un kūrorti, slavenais Šaoliņas klosteris, Ciņhai provinces žeņšeņa fermas, neskaitāmie arheoloģiskie izrakumi Gobi tuksnesī un Takla - Makan, alpīnistu bāzes pie austrumu Himalaju un Karakoruma nogāzēm, un, protams, brīnišķīgi daudzveidīgu stilu arhitektūras pieminekļi. Valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 240 pasaules nozīmes pieminekļu. 24 pilsētas ar bagātām vēstures un revolucionārām tradīcijām noteiktas kā aizsargājamas teritorijas. Protams, Ķīnas simbols ir Lielais Ķīnas mūris, kas 4000 km garumā stiepjas pa Ziemeļu Ķīnu, tas ir unikāls cietokšņu arhitektūras paraugs. Sudžo – Ķīnas sirds. Šeit īpaši interesanta ir Imperatora pils, kas kā rezidence kalpoja divām imperatoru dinastijām – Minu un Ciņu, kā arī neskaitāmie parki un tempļi. Debesu templis, kas atrodas Pekinā, ir pasaulē plaši pazīstams ķīniešu tradicionālais tempļu komplekss, kas celts 15. gadsimtā. Interesi izraisa arī saglabājušies pilsētas mūra posmi, kas savulaik ieskāva Pekinu, tā augstums sasniedza 13 m. Pa mūra augšējo daļu gāja ceļš, kura platums sasniedza 18-20 m. Šeit bija izvietoti 232 bastioni.
Ķīnā ir daudz dārzu-parku kompleksu, kas atrodas bijušajās imperatoru pilīs, kā arī privātajos dārzos visdažādākajās ģeogrāfiskajās ainavās. Neatkārtojami ir mākslīgi izveidotie kalni, ūdenskrātuves ar saliņām, fantastiski akmens krāvumi, lapenītes, grezni tilti, ūdenskrātuves ar dekoratīvajām zivtiņām u.tt. Dārzu-parku mākslas klasiskā stila piemērs ir Rāmās atpūtas parks (Ihejuaņa) – Vasaras pils, netālu no Pekinas. Pekinas centrā atrodas gleznainais Beihai parks ( Ziemeļu jūra). Par parku un dārzu pilsētu uzskata Sudžo. Šeit atrodas vairāk nekā 100 labi saglabājušies dārzu-parku ansambļu.
Viena no Ķīnas ievērojamākajām vietām – Ciņu dinastijas imperatoru Bi Šu Šan-Čžuan vasaras rezidence. Tas ir lielākais no imperatoru parkiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā izveide tika uzsākta 1773.gadā un turpinājās 87 gadus. Parka ansamblis iekļauj 110 būves, tajā apvienoti Ķīnas dienvidu un ziemeļu parku veidošanas stili. Rezidenci apņem „Astoņi ārējie tempļi”.
Ķīnā ir saglabājušies neskaitāmi imperatoru apbedījumi, tai skaitā kapličas, tempļi, būves piemiņas stēlām, darba un rituāla celtnes. Viena no pazīstamākajām ir Minu dinastijas apbedījums, kuru sauc par „Trīspadsmit kapavietām” (Šisaņliņ), kas atrodas 60 km attālumā no Pekinas. Ar neaprakstāmu kalnu, alu un upes ainavu skaistumu pazīstama ir Guiliņ pilsētas apkārtne, kas atrodas Guaņ Si – Čžunaņas autonomajā rajonā. Haņčžou pilsētā 49 km² platībā, apkārt Sihu ainaviskajam ezeram, izvietotas aptuveni 40 senās arhitektūras būves, parki, dārzi, ezeri un vairāk nekā 30 senatnes pieminekļu, kas atrodas valsts aizsardzībā. Pēc JUNESKO lēmuma daudzi Ķīnas kultūras un dabas pieminekļi tiek aizsargāti un ir noteikti kā pasaules nozīmes pieminekļi. Starp tiem atrodas Lielais Ķīnas mūris, Gugun muzejs, Ciņ dinastijas muzejs ar kareivju un zirgu statujām, kas atrodas Siaņā, Duņhuan alas, kā arī gleznainie Taišaņ kalni, senie sinantropa izrakumi Čžou Kou Djaņ, kas atrodas pie Pekinas.

Zeme ir pārpilna ar ievērojamām vietām un valsts pieminekļiem, skaitām upēm un kalniem, tā ir slavena ar savu etnogrāfisko daudzveidību.
Ķīnā ir izveidotas divas salīdzinoši attīstītas tūrisma zonas: pirmā tradicionālie tūrisma maršruti ar Pekinas, Siaņas, Šanhajas, Sudžo, Hančžou un citu pazīstamu politisko un kultūras centru apmeklējumu; otra zona - atvērtie rajoni, kas pēc formas kartē atgādina jaunu mēnesi. Šī maršruta galvenie tūrisma centri ir Ļjaodunskas un Šaņdunskas pussalas, Jancizi un Čžuczjanas upes deltas. Sekojot pirmajam maršrutam tūristi var doties ekskursijā uz Ķīnas lielā mūra Badalinas posmu, Debesu templi, apmeklēt terakota armijas kareivju un zirgu muzeju, kas atrodas imperatora Ciņšihuana kapeņu vietā, Memoriālo stellu mežu un „Meža zoss” lielo pagodu, aplūkot Šanhaivaitaņas sēri, pastaigāties pa dzīvo Nankinlu ielu un Šanhajas jauno rajonu Pudun, priecāties par Sudžo skaistajiem ainavām arhitektūras - parku ansambļos un par Haņčžou ezeru – Sihu. Sekojot otrajam maršrutam tūristiem ir iespēja iepazīties ar lielajām pārmaiņām, kas notikušas politisko reformu perioda un Ķīnas atvērtības laikā piejūras pilsētās; varēs apbrīnot unikālo ziemeļu un dienvidu piejūras skaistumu, savam priekam izpeldēties jūrā, atpūsties smilšainajās sērēs zem maigajiem saules stariem; visās piejūras pilsētās ir izveidoti atpūtas kompleksi, saloni kultūrismam, bāri un citas izklaides vietas, kur pēc dienas ekskursijas varēsiet jautri pavadīt vakaru.
Tūristi Ķīnā var baudīt Pekinas operu, humoristiskos dialogus „sjaņšeņ” un citus nacionālās mākslas veidus, ar oriģinālu valdzinājumu, kā arī iepazīties ar nacionālajām paražām un tikumiem, piedaloties tādos nacionālajos svētkos kā daicu „Ūdens svētki”, ijanu „Lāpas svētki”, baicu „Marta tirgus”, čžuanu dziesmu sacensībās u.c.

Aktivitātes
Nozīmīgāko notikumu kalendārs
Jaunais gads (Visā valstī tas tiek svinēts 1.janvārī),
Pavasara svētki (Jaunais gads pēc Mēness kalendāra),
Starptautiskā sieviešu diena (8. marts),
Koku stādīšanas svētki (12. marts),
Starptautiskā darbaļaužu solidaritātes diena (1.maijs),
Ķīnas jauniešu diena (4.maijs),
Starptautiskā bērnu aizsardzības diena (1.jūnijs),
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas dibināšanas diena (1.augusts),
Skolotāju diena (10.septembris),
ĶTR nacionālie svētki (1.oktobris).

Vispārējā informācija
Oficiālais nosaukums un dibināšanas datums
Ķīna, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas Republika (ķīn. val. Čžunhua Žeņmiņ Gunhego), saīsināti – ĶTR
No 1949.gada pirmā oktobra - Ķīnas Tautas Republika

Galvaspilsēta un lielākās pilsētas
Ķīna aizņem lielāko Austrumu un Centrālās Āzijas teritorijas daļu.
Ķīnas platība – 9.6 mlj. km² (trešajā vietā pasaulē pēc platības pēc Krievijas un Kanādas), kas gandrīz sastāda ¼ no visas Āzijas teritorijas.
Tāpēc nav brīnums par Ķīnas ainavu dažādību. Ķīna stiepjas 5500 km no ziemeļiem uz dienvidiem, no Sibīrijas pierobežas Amūras upes līdz palmām apaugušajām salām Dienvidķīnas jūrā un 5200 km no rietumiem līdz austrumiem, no Pamira kalnu pārejas līdz Šaņdun pussalai.
Ķīnas dienvidu sauszemes robeža – vairāk kā 20 tūkst. km, bet krasta līnija - 18 tūkst. km. garumā robežojas ar Krieviju, Kazahstānu, Kirgīziju, Tadžikistānu, Afganistānu, Indiju, Nepālu, Butānu, Laosu, Vjetnamu, Ziemeļkoreju, Mongoliju, Mjanmu.

Ģeogrāfiskais novietojums
Ķīna aizņem lielāko Austrumu un Centrālās Āzijas teritorijas daļu.
Ķīnas platība – 9.6 mlj. km² (trešajā vietā pasaulē pēc platības pēc Krievijas un Kanādas), kas gandrīz sastāda ¼ no visas Āzijas teritorijas.
Tāpēc nav brīnums par Ķīnas ainavu dažādību. Ķīna stiepjas 5500 km no ziemeļiem uz dienvidiem, no Sibīrijas pierobežas Amūras upes līdz palmām apaugušajām salām Dienvidķīnas jūrā un 5200 km no rietumiem līdz austrumiem, no Pamira kalnu pārejas līdz Šaņdun pussalai.
Ķīnas dienvidu sauszemes robeža – vairāk kā 20 tūkst. km, bet krasta līnija - 18 tūkst. km. garumā robežojas ar Krieviju, Kazahstānu, Kirgīziju, Tadžikistānu, Afganistānu, Indiju, Nepālu, Butānu, Laosu, Vjetnamu, Ziemeļkoreju, Mongoliju, Mjanmu.

Valodas
Valstī vispāratzīta ir ķīniešu (han) valoda, tā ir arī viena no darba valodām ANO. Šobrīd Ķīnas oficiālā valoda ir „”putunhua” ( visas tautas ķīniešu valoda)
Tūristu centros tiek lietota arī angļu, japāņu un krievu valoda.

Naudas vienība
Nacionālā valūta - juaņa. Monētas– czjao, fiņa. 1 juaņa = 10 czjao. 1 juaņa = 100 fiņas. 8,2 juaņas ir aptuveni 1USD
Pamat kredītkartes, tādas kā Visa, MasterCard, American Express, Dinners Club pieņem tikai starptautiskas klases viesnīcās un valsts universālveikalos, tādos kā „Draudzība”. Banku operācijas ar kredītkartēm Ķīnā praktiski neveic. Valūtas maiņas punkti praktiski ir visās lielākajās Ķīnas viesnīcās.

Sakari
Starptautiskais Ķīnas kods – 86, Pekina – 10, Šanhaja – 21, Guandžou -20, Šeņčžeņ – 755, Honkonga ( tiešais) – 852


Laika josla
Starpība: ziemā +6 stundas, vasarā +5 stundas. Visā Ķīnas teritorijā darbojas Pekinas laiks. Neviens nepievērš uzmanību, ka valsts rietumu rajonos saule lec četras stundas vēlāk kā austrumos.


Svētku dienas
Daudziem Ķīnas svētkiem ir sena vēsture, kas sniedzas jau senās Ķīnas kultūrā. Kaut gan kopš seniem laikiem Ķīnas iedzīvotāji ir bijuši ļoti strādīgi un strādājuši katru dienu no saullēkta līdz saulrietam, tomēr svētku dienas kalendārā vienmēr ir bijušas atzīmētas.

Pavasara svētki. Katru gadu, ziemas perioda beigās uz pavasara sliekšņa ķīniešu tauta pēc tradīcijām ar prieku atzīmē gada pirmos tradicionālos svētkus - Pavasara svētkus (Jaunais gads pēc mēness kalendāra). Pavasara svētkos mājas ieejas durvju abās pusēs tiek izlīmēti papīra uzraksti, telpas tiek izrotātas ar iemīļotām jaungada kartiņām. Pavasara svētku priekšvakarā, ko dēvē par „čusi”, visa ģimene sanāk kopā. Tiek rīkotas bagātīgas svētku vakariņas, pēc kurām skatās pazīstamu mākslinieku uzstāšanos TV, sarunājas par dažādām tēmām, spēlē spēles. Daudzās ģimenēs jaunieši neiet gulēt visu nakti, to dēvē par „šoisui” - Jaunā gada gaidīšanu. Nākamās dienas rītā daudzās ģimenēs ēd pelmeņus „czjaoczi”. Pēc brokastīm jāapiet apkārt radinieku un tuvinieku mājai ar apsveikumiem un visa laba novēlējumiem. Pavasara svētku dienās rīko masu priekšnesumus: lauvu dejas, drakonu dejas, rotaļas „sauszemes laivas”, priekšnesumus uz ķekatām.


Juaņsjū svētki. Svētki notiek pirmā mēneša 15. dienā pēc mēness kalendāra, vēl tos dēvē par Laternu festivālu. Svētki sakrīt ar jaunā gada pirmo pilnmēnesi. Šajā dienā ēd „juaņsjao” un priecājas par svētku lukturiem. Juaņsjū gatavo no lipīgiem rīsiem ar saldu pildījumu. Tām ir bumbiņas forma un tā simbolizē draudzīgas ģimenes laimi. Tradīcija priecāties par laternām radusies 1.gadsimtā, un tagad saglabājusies daudzos valsts rajonos. Juaņsjū svētku vakarā daudzās pilsētās darbojas laternu tirdziņi, kur tiek izstādītas viskrāsainākās laterniņas – prasmīgu meistaru darinājumi. Tās pārsteidz ar savu formu un sižetu daudzveidību. Ciematos parasti tiek rīkotas uguņošanas, gājieni ar ķekatām, drakonu dejas, „jange” rotaļas, šūpošanās šūpolēs un daudz citu pasākumu.

Ciņmin svētki parasti notiek kādā no 4.-6. aprīļa dienām. No sendienām šajā dienā pieminēja savus senčus. Tagadējos laikos Ciņmin svētkos sāka rīkot atceres pasākumus kritušo revolucionāru un kritušo varoņu piemiņai. Šajā dienā tiek apkoptas kapavietas. Ciņmin laikā jau kļūst silts, daba uzplaukst un cilvēki dodas ārpilsētas pastaigās, un laiž gaisā papīra pūķus, priecājas par pavasari , tāpēc bieži Ciņmin svētkus dēvē par „Tacihcze”- diena pastaigai pa pirmo zaļumu.

Čžuncju svētki. Šos svētkus atzīmē astotā mēneša 15.datumā pēc mēness kalendāra. Šis datums skaitās rudens vidus un senatnē tos dēvēja par „Čžuncju". Jau izsenis katru gadu Čžuncju laikā cilvēki gatavoja no mīklas prjaņikus un ziedoja tos Mēness dievam. Pēc ceremonijas beigām „Čžuncju". ēda visa ģimene, kas simbolizēja labklājību ģimenē. Šī tradīcija saglabājusies līdz mūsu dienām. Šajā dienā mēness ir īpaši spožs. Zem košās mēness gaismas visa ģimene sanāk kopā, priecājas par Mēnesi un ēd Mēness „Čžuncju".
Reizē ar kopējiem svētkiem daudzas mazākuma nacionalitātes saglabājušas savus tradicionālos svētkus. Daiciem tie ir „Ūdens svētki”, mongoļiem – „Nadom”, ijani atzīmē „Lāpu svētkus”, jaotjani svin „Danu svētkus”, baici rīko „Marta tirgu”, čžuaņi – dziesmu sacensības, tibetieši atzīmē tibetiešu Jauno gadu un ražas svētkus „Vango”.

Noderīga informācija
Ēdieni un dzērieni
Ķīniešu virtuve ir pasaulslavena, bet tomēr ar nelielām atrunām. Patiesībā, vienota ķīniešu virtuve nemaz nepastāv, jo tās ēdienu un receptes ir tik pat daudzveidīgas kā Ķīnas ainavas un tās dažādie iedzīvotāju temperamenti. Un tomēr tajā ir arī kaut kas kopīgs.
Praktiski visā Ķīnā produktus pirms pagatavošanas sagriež smalkos gabaliņos, vāra vai neilgi sutina, visbiežāk verdošā eļļā. Katlus un pannas novieto tieši uz uguns un produktus sasmalcina, lai tie ātrāk izvārītos un izceptos.
Pekinas firmas ēdiens ir pīle Pekinas gaumē. Ar īpaši asiem ēdieniem slavena ir dienvidrietumu province Sičuaņa. Čīles un Sičuaņas piparu strēmelītes novedīs Jūs līdz asarām.
Ķīniešu galdu nevar iedomāties bez tējas. Tēja iedarbojas nomierinoši uz kuņģi, remdina slāpes un uzlabo gremošanu.
Par vīnu ķīnieši parasti dēvē stiprus uzlējumus, kas rosina gremošanu. Populārs, un tāpēc arī dārgs ir maotai – degvīns no Guandžou provinces.
Ķīnieši viesus sēdina pie apaļa galda, uz galda tiek pasniegti neskaitāmi ēdieni un katru no tiem vajag vismaz pamēģināt. Visi šķīvji tiek novietoti galda vidū un katrs izvēlas sev, ko vēlas.


Veselības jautājumi
- ļoti rekomendējam ievērot personīgo higiēnu, pēc iespējas biežāk mazgāt rokas, nelietot pārtiku uz ielas, nedzert krāna ūdeni.
- neatstāt bērnus un personīgās mantas bez uzraudzības
- būt ļoti uzmanīgiem un vērīgiem norēķinoties par pirkumiem un mainot naudu, naudu un dokumentus glabāt viesnīcu seifos
- neprovocēt konflikta situācijas
- ievērot piesardzību atrakcijās

Ķīnā pastāv sīko zādzību problēma. Konflikta situāciju rašanās gadījumos nevajadzētu konfliktā iesaistīties. Mierīgi sakiet «Budun» («nesaprotu») – Jūs liks mierā.

Sarežģītās situācijās nepieciešams vērsties pie pārstāvjiem, kas Jūs uzaicinājuši vai vēstniecībā.

Honkongā sods par smēķēšanu sabiedriskās telpās (lidostā, veikalā, metro) tiek ieturēta soda nauda 5000 HK$ apmērā.


Zvani ārkārtas situācijās
Pekinas kods – 10, Šanhaja – 21, Guandžou– 20

Starptautiskais izziņu dienests ( angļu valodā): tālr.115
Policija un glābšanas dienests: tālr.110
Ugunsdzēsības dienests: tālr.119
Ātrā palīdzība: tālr.120
Ceļu policija: tālr.122
Izziņu dienests: tālr.114

Informācijas dienests ārzemniekiem ārkārtas situācijās:
- Šanhajā (21) 6-439-0630
- Guandžou (20) 8-667-7422


Autovadītāja tiesības
Starptautiskās tiesības Ķīnā nav derīgas – automašīnas īre iespējama tikai kopā ar vadītāju.


Elektrība
Ķīnā tiek izmantota divu veidu elektrības padeves iekārtas: 110 un 220 voltu. Ja Jūsu elektroierīces kontaktdakšiņa neatbilst esošajai rozetei, Jūs varat palūgt viesnīcas apkalpojošajam personālam elektrības rozetes pāreju.


Banku un tirdzniecības iestāžu darbalaiks
Veikali un tirgi parasti strādā līdz vēlam vakaram, no 8:00-9:00 līdz 21:00-22:00.
Banku oficiālais darba laiks ir no 09:00 līdz 12:00 un no 14:00 līdz 17:00, tomēr daudzas bankas nosaka savus, no vispārēji noteiktā atšķirīgus darba grafikus.


Dzeramnauda
Dzeramnauda Ķīnā ir īpašs jautājums. Oficiāli dzeramnaudas ir aizliegtas, bet aizliegums netiek ievērots. Ir pieņemts to dot tikai viesnīcās nesējiem un par veselības masāžu, bet nav pieņemts dot restorānos un takšos, tur Jums noteikti izdos atlikumu.


Noderīga informācija
http://www.cnto.org/aboutchina.asp

 


← atpakaļ